Blogs

Zaļajam jumtam ir daudz labu īpašību un to var dēvēt par daudzfunkcionālu jumtu. Haotiskajā pilsētā zaļais jumts kļūst par oāzi. Tas var būt ne tikai zāliens uz ēkas jumta, to var iestrādāt arī citādāk, piemēram, izveidojot to kā terasi, kurā darbinieki var atpūsties, iedzerot kafiju, vai papusdienojot...

Jumtu detaļu hidroizolācija ALSAN FLASHING QUADRO ilgtermiņa kvalitāte

Zaļais jumts TUNDRA SLOPED ĶESTERCIEMĀ

Jau gadiem ilgi Skandināvijā novērtētie zaļie jumti pamazām gūst popularitāti arī Latvijā un visā Eiropā. Tos var redzēt uz valsts iestāžu jumtiem, piemēram, slimnīcām, birojiem vai bibliotēkām, tirdzniecības paviljoniem, pazemes autostāvvietām, luksusa daudzdzīvokļu ēkām un - arvien biežāk - arī privātmājām, lapenēm un garāžām.

KAIGAN VILLAS ir unikāls dzīvojamo māju projekts Latvijā, ko izstrādājis godalgotais arhitektu birojs LINIA arhitekti . Šeit ekoloģisks, minimālistisks dizains un ilgtspējīgas tehnoloģijas apvienojas ar funkcionalitāti un komfortu. Šajā projektā tiek izmantotas unikālas SOPREMA inovācijas jumta hidroizolācijai, par kurām vēlos mazliet izklāstīt. DuO High Tech ir tehnoloģija, kas apvieno SBS un APP unikālās īpašības, tāpēc seguma kalpošanas laiks var sasniegt pat 35 gadus. Izmantotā risinājuma priekšrocības aprakstīšu zemāk. Savukārt SOPRANATURE zaļā jumta sistēma GREEN palīdz mājai ne tikai labāk iekļauties ainavā, tā sniedz ļoti daudz priekšrocības, par kurām, iespējams ne visi nojauš.

Saules enerģija un zaļie jumti bieži vien tiek uzskatīti par atsevišķiem risinājumiem, tomēr abu tehnoloģiju apvienošana praksē kļūst arvien populārāka. Jumtus, kas savieno zaļos jumtus un saules enerģiju mēdz dēvēt par biosolārajiem jumtiem. Šajā rakstā ieskicēšu gan galveno domu, gan arī vienu no jaunākajiem pētījumiem (2021.gada jūlijs).

Lai arī uzraksts vieš pārdomas par saspīlēto situāciju politiskajā arēnā, tomēr raksta stāsts aizvedīs pie daudzkārt būtiskākām atziņām. Mūsdienu straujais urbanizācijas process (pārcelšanās uz pilsētu) noved pie pakāpeniskām izmaiņām cilvēka vidē. Blīva pilsētu attīstība, kas izslēdz zaļumus no vides, atklātā telpa, kas veicina gaisa apmaiņu, ūdenstilpnes, būtiski ietekmē pilsētu klimata pakāpenisko sasilšanu un paātrinātu sekundāro ietekmi uz cilvēku vidi. Šī brīža novērojumi rāda, ka pilsētvide (ieskaitot ēkas, ceļus, asfaltētos laukumus) izraisa vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos pilsētās par 3 ÷ 5 ° C